Glezna: “Saplūstot”
Tehnika: Eļļa uz audekla
Izmērs: 102,5 × 65 cm
Gads: 2013
Mākslinieciskais skatījums
Ilvijas Žeigures glezna “Saplūstot” iemieso brīdi, kurā ķermenis un dvēsele iegrimst sevī un pasaulē vienlaikus. Monohromā zilgani pelēkā gamma ienes klusuma, vēsuma un mierīgas noslēpumainības sajūtu, radot iespaidu, ka tēls gleznā pamazām saplūst ar apkārtni – kā viļņi jūrā vai debesis ar jūru krēslā.
Gleznotā sieviete sēž it kā iegrimusi sapnī. Viņas poza ir dabiska un atbrīvota, radot mierpilnas, kontemplatīvas noskaņas iespaidu. Strīpainās drēbes līnijas un apkārtējo audumu plūdums veido kompozīcijas ritmu, kur skatiena ceļš nepārtraukti virzās, neapstājoties, radot saplūšanas ilūziju – ar telpu, ar krāsu, ar gaismu.
Nosaukuma interpretācija
Nosaukums “Saplūstot” atklāj gan fizisku, gan garīgu saplūšanu – starp cilvēku un vidi, starp ķermeni un to, kas ap to vijas. Tas var simbolizēt arī saplūšanu pašai ar sevi – mierpilnu pieņemšanu, sevis apzināšanos un reizē pazušanu plašākā Visuma straumē. Darbs iemieso ilgošanos pēc harmonijas, kurā robežas starp “es” un “pasauli” izzūd kā krāsas šajā gleznā.
Formas un struktūra
Glezna balansē starp figurālismu un abstrakciju. Sievietes tēls ir reālistisks, taču viss apkārt viņai kļūst par krāsas un gaismas abstraktu ritmu, kas atgādina ūdens virsmas atspulgus vai sapņa mirkļa mirgošanu. Eļļas tehnika ļāvusi radīt izsmalcinātus, maigus pārejas toņus un gaismas spēli, kas akcentē gan ķermeņa formu plastiskumu, gan apkārtējās vides plūdumu.
Konteksts un radīšanas laiks
Radīta 2013. gadā, glezna “Saplūstot” ir vizuāla meditācija par vienotību un piederību. Tā aicina skatītāju nevis tikai vērot, bet ieiet gleznā kā sapnī, ļaujot sev arī saplūst – ar darbu, ar sajūtām, ar klusumu un gaismu.
Par Ilviju lasīt vairāk šeit.
Atsauksmes
Pašlaik atsauksmju nav.